Kalendārs
Aktualitātes
Šodien
×
08/01/2018 -
08/02/2018

Koncertzāles administrācija informē, ka piektdien 19. janvārī un sestdien, 20. janvārī būs apskatāma tikai daļa no ekspozīcijas, un atvainojas par sagādātajām neērtībām.

Izstādē aplūkota Rietumu mūzikas notācijas attīstība no viduslaikiem līdz mūsdienām. Šeit meklētas atbildes uz jautājumiem: cik precīzi iespējams pierakstīt skaņu?; cik liela ir atskaņotāja brīvība, interpretējot muzikālu tekstu?; kā laika gaitā mainījušās grafiskās zīmes, ar kurām tiek pierakstīta mūzika?

Līdzās pabeigtiem nošu tekstiem un to fragmentiem izstādē būs eksponētas arī vairāku latviešu komponistu darbu skices. Šādā veidā tiks sniegts ieskats specifiskajos notācijas veidos, kas tiek izmantoti mūzikas radīšanas procesā, kurā skaņa un skanējums vēl tikai tiek meklēti.

"Muzikālās notācijas simboli grafiski mēdz līdzināties vizuālās mākslas elementiem. Šī paralēle savulaik ieintriģēja ne vienu vien mākslinieku, kuri prātoja, vai pastāv cēloņsakarība starp nošu pieraksta estētiku un labu mūziku. Savukārt no komponistu skatupunkta – ne visa mūzika, kas notīs skaisti izskatās, ir kvalitatīva, taču labai mūzikai vienmēr piemitīs arī vizuāla pievilcība," stāsta viens no izstādes kuratoriem komponists Jānis Petraškevičs.

Mūzikas notācija sastāv no atpazīstamām grafiskām zīmēm, ar kurām tiek pierakstīta mūzika. Laika gaitā ar tām sākts fiksēt tādus parametrus kā skaņas augstums, garums un dinamika. No vienas puses – mūzikas pieraksts domāts, lai dokumentētu jau pazīstamus skaņdarbus un aizstātu mutiskās tālāknodošanas procesu, kurā konkrētais skaņdarbs tika iegaumēts, to dziedot vai spēlējot priekšā. No otras puses – tā uzdevums ir jaunu melodiju un citu muzikālu ideju rakstiska reprezentācija. Tādējādi mūzikas pieraksts ļauj izpaust radošu ideju, to neatskaņojot, kas savukārt skaņdarbu autoriem sniedz iespēju radīt apjomīgus un kompleksus skaņdarbus.

Izstādes kuratori: Brigita Zelča-Aispure, Jānis Petraškevičs, Rolands Kronlaks.
Teksti un materiālu atlase: Jānis Petraškevičs, Rolands Kronlaks, Guntars Prānis.
Dizains: Anete Krūmiņa.

Izstādes atklāšana: 8. janvārī 17:00
Ieeja: bez maksas
Darba laiks: P.-S. 10-20, Sv. 10-15
Norises vieta: mākslas telpa Civita Nova 1
Organizē: Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Lielais dzintars
×
21/01/2018
svētdiena 19:00



Pēc grandiozās uzstāšanās 2015. gadā, "Baleta zvaigžņu galā koncerts" atgriežas Liepājā ar jaunu un spilgtu programmu - 2018. gada 21. janvārī koncertzālē "Lielais Dzintars".

Par kompāniju:
Kompānija "WORLDSTARS", kuru 2010. gadā nodibināja Olga Azizova, ir baleta zvaigžņu galā koncertu organizētāja. Šodien SIA "WORLDSTARS" koncerti tiek rīkoti Latvijā, Igaunijā, Zviedrijā un Norvēģijā, tai skaitā viens no svarīgākajiem kultūras notikumiem pasaulē – "Etoile Ballet Gala". Galā koncertos piedalās spilgtākās baleta zvaigznes no Parīzes Operas, Dānijas Karaliskā baleta, Belģijas Karaliskā baleta, Anglijas Nacionālā baleta, Prāgas Nacionālā baleta un citiem slaveniem teātriem.

Programma:
2018. gada 21. janvārī skatītājiem būs iespēja redzēt klasiskā baleta pērles, slavenos pas de deux "Gulbju ezers", "Riekstkodis", "Esmeralda", "Korsārs", "Veltīgā piesardzība", "Ziedu festivāls Genzano", kā arī mūsdienu horeogrāfijas iestudējumus pasaules labāko baleta mākslinieku izpildījumā:

OLGA ČELPANOVA - Starptautiskā baleta konkursa Seulā un Vīnē pirmās prēmijas ieguvēja. 2016. gadā viņai bija piešķirta pazīstamā žurnāla "Balets" balva "Dejas dvēsele" nominācijā "Zvaigzne". Piedalījās vairākos galā koncertos un festivālos Krievijā, Francijā, Zviedrijā un citās valstīs. Baletdejotājas repertuārā ir vadošas lomas baletā "Gulbju ezers", "Bajadēra", "Žizele", "Korsārs" u.c.

ULVI AZIZOVS – Rūdolfa Nurijeva XVI Starptautiskā baleta festivāla prēmijas "Par ieguldījumu baleta mākslas attīstībā un augsto profesionālās meistarības līmeni" ieguvējs, kā arī īpašās XVIII Starptautiskā pasaules baleta zvaigžņu galā koncerta Budapeštā prēmijas laureāts. Piedalījās vairākos galā koncertos un festivālos Somijā, Francijā, Itālijā, Luksemburgā, Zviedrijā, Norvēģijā un citās valstīs. Baletdejotāja repertuārā ir vadošas lomas baletā "Gulbju ezers", "Bajadēra", "Apburtā princese", "Žizele" u.c.

LILIANA BOŽANI – horeogrāfu konkursa Ungārijā pirmās prēmijas ieguvēja. Piedalījās koncertā "Future Stars" Budapeštā. Baletdejotājas repertuārā ir solo partijas baletā "Pīķa dāma", "Riekstkodis" un citos baletos, kā arī vadošas lomas kompānijas "Tellabor" izrādēs.

ZOLTANS ČERE - Starprtautiskā baleta konkursa Udīnē un Pēčā īpašās balvas ieguvējs. Kompānijas "Tellabor" vadošais solists. Piedalījās vairākos galā koncertos un festivālos Igaunijā, Ungārijā, Zviedrijā un citās valstīs. Baletdejotāja repertuārā ir vadošas lomas kompānijas "Tellabor" izrādēs.

OLGA JAROŠENKO – strādāja Krasnodaras baleta teātrī Jurija Grigoroviča vadībā. Polijas Nacionālā baletdejotāja. Piedalījās vairākos galā koncertos un festivālos Krievijā, Spānijā, Francijā un citās valstīs. Baletdejotājas repertuārā ir solo partijas baletā "Bajadēra", "Riekstkodis", "Dons Kihots", “Gulbju ezers” u.c.

VLADIMIRS JAROŠENKO – 2016. gadā viņš tika apbalvots ar Polijas Kultūras ministrijas medaļu "Par nopelniem kultūrā "Gloria Artis". 2017. gada "Polijas labākā dejotāja" balvas ieguvējs. Hamburgas baleta viessolists un Polijas Nacionālā baleta premjers. Piedalījās vairākos galā koncertos un festivālos Itālijā, Francijā, Japānā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un citās valstīs. Baletdejotāja repertuārā ir vadošas lomas baletā "Gulbju ezers", "Bajadēra", "Riekstkodis", "Apburtā princese" u.c.

MADOKA SASAKI – Starptautiskā baleta konkursa Tokio pirmās prēmijas ieguvēja. Strādāja Leipcīgas baletā. Katalonijas baleta prima-balerīna. Piedalījās vairākos galā koncertos un festivālos Austrijā, Vācijā un citās valstīs. Baletdejotājas repertuārā ir vadošas lomas baletā "Silfīda", "Dons Kihots", "Apburtā princese", "Žizele" u.c.

LEANDERS REBHOLCS – strādāja Hanoveres Valsts operā un Magdeburgas teātrī. Katalonijas baleta premjers. Piedalījās vairākos galā koncertos un festivālos Vācijā, Spānijā un citās valstīs. Baletdejotāja repertuārā ir vadošas lomas baletā "Romeo un Džuljeta", "Silfīda", "Kopēlija" u.c.

Mākslinieciskā vadītāja - Olga Azizova.

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Worldstars, SIA

Janvāris


Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" aicina visus interesentus iepazīsties ar mūzikas pieraksta jeb notācijas vēsturisko attīstību no viduslaikiem līdz mūsdienām lekcijā - pastaigā pa izstādi "Pierakstītā skaņa". 

Lekcija - pastaiga notiks ar vienu no izstādes veidotājiem, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociēto profesoru Rolandu Kronlaku. Sarunas dalībniekiem būs iespēja uzzināt plašāku informāciju par izstādē apkopotajiem materiāliem un uzdot profesoram interesējošos jautājumus.

Pieteikšanās, rakstot uz koncertzāles “Lielais dzintars” informācijas centra e-pastu info@lielaisdzintars.lv, vai zvanot pa tālruni 63424555

Plašāka informācija par izstādi pieejama ŠEIT.

Lekcijas - pastaigas ilgums: 1 h 30 min

Līdzdalība bez maksas

Norises vieta: Mākslas telpa Civita Nova
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku


Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" aicina visus interesentus iepazīsties ar mūzikas pieraksta jeb notācijas vēsturisko attīstību no viduslaikiem līdz mūsdienām lekcijā - pastaigā pa izstādi "Pierakstītā skaņa".

Lekcija - pastaiga notiks ar vienu no izstādes veidotājiem, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociēto profesoru Rolandu Kronlaku. Sarunas dalībniekiem būs iespēja uzzināt plašāku informāciju par izstādē apkopotajiem materiāliem un uzdot profesoram interesējošos jautājumus.

Pieteikšanās, rakstot uz koncertzāles “Lielais dzintars” informācijas centra e-pastu info@lielaisdzintars.lv, vai zvanot pa tālruni 63424555

Plašāka informācija par izstādi pieejama ŠEIT.

Lekcijas - pastaigas ilgums: 1 h 30 min
Līdzdalība bez maksas

Norises vieta: Mākslas telpa Civita Nova
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku


Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Liepājas pilsētas pašvaldību aicina uzņēmējus apmeklēt Kurzemes uzņēmēju Biznesa forumu “Mūsdienīga uzņēmumu vadība 21.gadsimtā”. Forumu atbalsta Banka Citadele.

Foruma programmā iekļautas uzņēmējiem svarīgas un aktuālas tēmas gan reģiona, gan valsts mērogā:
  • Latvijas ekonomikas un uzņēmējdarbības vides nākotnes prognozes no Citadele Index pētījuma;
  • Domnīcas CERTUS vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis iepazīstinās ar pētījumā gūtiem secinājumiem par Latvijas reģionu attīstības iespējām;
  • Ekspertu un uzņēmēju paneļdiskusija par reģiona uzņēmējdarbības attīstības iespējām, demogrāfiskās situācijas un izglītības ietekmi uz ekonomikas attīstību;
  • Galvenie virzieni un pasākumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmumiem – ko nosaka Energoefektivitātes likums un ES direktīvas un kā šīs prasības realizēt, izmantojot valsts atbalstu. Nozares ekspertu prezentācijas un rekomendācijas, valsts atbalsta programmas energoefektivitātes pasākumu realizācijā, uzņēmēju praktiskā pieredze programmas ieviešanā.
  • Foruma noslēgumā vairāku uzņēmēju iedvesmas stāsti par pieredzi un uzdrīkstēšanos, pieņemot izaicinājumu uzsākt pārmaiņas.


Dalība - bez maksas. Vietu skaits ierobežots.

Norises vieta: Kamerzāle
Organizē: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Liepājas pilsētas pašvaldību
×
27/01/2018
sestdiena 18:00
Programmā:

Sergejs PROKOFJEVS - Pirmā simfonija Remažorā op. 25 („Klasiskā”)

Moriss RAVELS - Koncerts klavierēm un orķestrim Solmažorā

Andris DZENĪTIS - „Mīlestība ir stiprāka” SINFONIA (pirmatskaņojums)
Soliste:
Agnese EGLIŅA / klavieres

Diriģents:
Guntis KUZMA

Liepājas Simfoniskais orķestris

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris


×
27/01/2018
sestdiena 17:00


Interesantas sarunas neformālā gaisotnē pirms koncerta "Mīlestība ir stiprāka" ar latviešu komponistu Andri DZENĪTI un diriģentu Gunti KUZMU.


Sarunu vada muzikologs, mūzikas kritiķis un apskatnieks Dāvis EŅĢELIS / Dāvis Eņģelis.


Ieeja ar koncerta biļetēm bez maksas, biļetes norises vietā - 3 EUR.


Norises vieta: Kamerzāle 
Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris

Februāris
1. daļa 44’

Ābrahama Brodija kompozīcijas no albuma “From the Rich Dark Earth” 24’
Trīs Dzūkijas dziesmas vijolei un elektroniskajiem mūzikas instrumentiem (pirmatskaņojums), Abraham Brody 20’

Starpbrīdis 20’

2. daļa 40’

Improvizācijas duets ar tradicionālajiem un elektroniskajiem mūzikas instrumentiem (pirmatskaņojums), Abraham Brody, Laima Jansone 20’
Skaņdarbi no programmas "Ancestors", Abraham Brody, “Trys Keturiose" 20’

Īpaši Baltijas valstu simtgadei veltīta mūsdienu etno mūzikas programma.  
Vienīgais koncerts Baltijā.

Piedalās:
Ābrahams Brodijs (Abraham Brody, Lietuva / ASV) – vijole, klavieres, balss, perkusijas, elektronika u.c.
Laima Jansone (Latvija) – kokle
Tradicionālais ansamblis "Trys Keturiose" (Lietuva)

Ābrahams Brodijs
Lietuviešu izcelsmes amerikāņu mūziķis Ābrahams Brodijs vēlas klausītājiem radīt vienreizēju daudzdimensiju pieredzi. Iedvesmojoties no rituāliem, folkloras un dzimtas saknēm, mūziķis apvieno kompozīciju, improvizāciju un multimedijus, izaicinot robežas starp mākslinieku un publiku, kā arī apstrīdot tradicionālos priekšstatus par 21. gadsimta izpildītājmākslinieku.

Brodija jaunākos veikumus apraksta laikraksti The New Yorker (“Aizraujošs, transformējošs un emocionāls sniegums”) un The Independent (“Dinamisks mūziķis ar lielu virtuozitāti”), bet par iespaidīgu Ābrahama talantu dēvē māksliniece Marina Abramoviča.

Ābrahams ir sadarbojies ar neskaitāmiem māksliniekiem un ārpus klasiskās mūzikas piedalījies arī vairākos šovos - "BBC Radio 3", "Classic FM", "WNYC", "Vernissage TV", "Labas TV" un citur. Brodijs koncertējis neskaitāmās koncertzālēs un festivālos Londonā, Ņujorkā, Budapeštā, Bāzelē, Maskavā, Kopanhāgenā, Prāgā un Islandes pilsētā Seidisfjerdurā.

Ābrahams Brodijs dzimis 1991. gadā Ņujorkā, ASV. Pirmoreiz kā vijolnieks uzstājies astoņu gadu vecumā, vēlāk emigrējis uz Eiropu, lai turpinātu mūzikas studijas Mūzikas un izpildītājmākslas universitātē (Vīnē), vēlāk "Guildhall" mūzikas skolā Londonā.


Laima Jansone
Latviešu koklētāja Laima Jansone savā mūzikā apvieno tradicionālās kokles skaņas ar mūsdienīgām improvizācijām. Laima Jansone dzimusi Rīgā un absolvējusi etnomuzikoloģijas programmu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, papildus izglītību ieguvusi arī Sibēliusa akadēmijā Helsinkos, Somijā.

2011. gadā Laima Jansone kļuva par pirmo Latvijas mūziķi, kas uzstājusies pasaules mūzikas jeb mūsdienu tautas mūzikas lielākajā un ietekmīgākajā gadatirgū WOMEX (World Music Expo). Šajā pašā gadā, sadarbībā ar režisoru Olafu Okonovu, izdevusi DVD un CD ierakstu “Sidrabs”. 2014. gadā nominēta „Lielās mūzikas balvai 2013” kategorijā „Gada jaunais mākslinieks”

Trys Keturiose
Kopš 1981. gada grupa "Trys Keturiose" ir specializējusies sutartinės – tradicionālo lietuviešu polifonisko dziesmu – izpildē. Tās izceļas ar daudzām sekundām, vijīgām balsīm, akcentētiem ritmu rakstiem un divu dažādu tekstu vienlaicīgu skanējumu. Visām šīm īpašībām ir nepieciešama īpaša saskaņa starp izpildītājiem un ieradums dziedāt kopā (vārds sutartinė ir atvasināts no darbības vārda sutarti – vienoties, panākt saskaņu).

Mūsdienās sutartinės dziedāšanas tradīcija ir teju izmirusi, tomēr dažas folkloras grupas, tostarp "Trys Keturiose", turpina šo tradīciju. Grupa turpina attīstīt savu skanējumu un tās mērķis ir piešķirt senām dziesmām mūsdienīgu nozīmi, sadarboties ar komponistiem, elektronisko instrumentu mūziķiem un videomāksliniekiem, iepazīstinot ar starpnozaru mākslas projektiem.

"Trys Keturiose" līdere ir Daiva Vīčiniene (Daiva Vyčinienė) - etnomuzikoloģe, profesore un etniskās mūzikas nodaļas vadītāja Lietuvas Teātra un mūzikas akadēmijā. Ansamblis ir uzstājies visā pasaulē, tostarp "Barbican" centrā Londonā, "World Expo" Milānā, Šcecinas Filharmonijas zāle Polijā, Japānā un cituviet.

Koncerts divās daļās.
Aptuvenais norises ilgums: 1 stunda 50 minūtes

Norises vieta: Lielā zāle 
Organizē: Lielais dzintars

×
06/02/2018
otrdiena 20:00


Trompetists un improvizators Dominiks Višņausks ir pazīstams kā profesionāls un daudzpusīgs mūziķis. Studējis Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā, Leipcigas Mūzikas koledžā un Amsterdamas konservatorijā. Piedalījies džeza festivālos Lietuvā, Nīderlandē, Šveicē, Islandē, Turcijā, Igaunijā, Baltkrievijā, Krievijā, Francijā, Kanādā un ASV. Šobrīd ir arī Latvijas Radio bigbenda solists.


Ieeja bezmaksas


Norises vieta: Mākslas telpa Civita Nova

Organizē: Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola sadarbībā ar Lielais dzintars




Anglijā dzīvojoša austrāliešu pianista Toma Donalda koncerts, kura pirmajā daļā skan viņa solo priekšnesumi, bet otrajā – kopā ar pianistu muzicē LMMDV skolotāji un audzēkņi. Savā daiļradē mākslinieks ļoti interesantā un savdabīgā veidā apvieno akadēmisko mūziku ar džeza improvizācijām. Šobrīd specializējas tādos mūzikas stilos kā latino, soul, roks, R&B un džezs.

Biļetes: € 3,00–5,00
Vieta: Kamerzāle
Organizē: Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola


11.00 – konkurss; 19.00 – apbalvošanas ceremonija un laureātu koncerts.

Konkurss, kurā lieliska iespēja gūt jaunu pieredzi, paplašināt savu repertuāru un uzstāties profesionālas žūrijas priekšā, iedrošinājums tālākiem mērķiem un sasniegumiem vokālajā mākslā. Laureātu koncertā piedalās konkursa godalgoto vietu ieguvēji.

Ieeja bezmaksas

Vieta: Kamerzāle
Organizē: Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola

×
09/02/2018
piektdiena 19:00


Bengts Ālforss
KĀDA CILVĒKA NEBŪT NE SKUMJAIS STĀSTS
Režisore – Gaļina Poliščuka

Šis ir humora pilns stāsts par to, kā par kāda cilvēka vienīgo draugu kļūst lifts. Viņa mīļotā sieviete ir izcilā Holivudas aktrise Greisa Kellija, ar kuru viņš ne tuvu nav pazīstams, savukārt iecienītākais brīvā laika pavadīšanas veids – svešu cilvēku bēru apmeklēšana. Vecīšu piespiedu vientulība…

Šo lugu autoru iedvesmojis uzrakstīt vecu un vientuļu cilvēku bēres Helsinkos, uz kurām neviens neierodas. Galvenā varoņa optimisms un pozitīvisms palīdz viņam rast izeju no jebkuras situācijas, īpaši – protot palūkoties no malas gan uz sevi, gan katru situāciju, kurā viņš nonāk. Lūk, arī patiesā māksla dzīvot pa īstam.

Vīrieša lomā – Herberts Laukšteins

Pirmizrāde – 2016. gada 24. martā Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" Eksperimentālajā zālē

Scenogrāfija – Dace Pudāne
Horeogrāfija – Inga Raudinga
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
No zviedru valodas tulkojusi Solveiga Elsberga (Theatre Info Finland (TINFO) grants)

Pasākuma Ilgums: 1 cēliens,1 stunda 40 min.
Norises vieta: Eksperimentālā skatuve
Organizē: Liepājas teātris 


Meistarklases vokālajā mūzikā

Konkurss, kurā lieliska iespēja gūt jaunu pieredzi, paplašināt savu repertuāru un uzstāties profesionālas žūrijas priekšā, iedrošinājums tālākiem mērķiem un sasniegumiem vokālajā mākslā. Laureātu koncertā piedalās konkursa godalgoto vietu ieguvēji.

Ieeja bezmaksas

Vieta: Kamerzāle
Organizē: Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola


Piedalās: 
Daniils Bulajevs / vijole
Liepājas Simfoniskais orķestris
Diriģents:
Gintars Rinkevičs

Programmā:
Platons Buravickis - “Viļņi. Vibrācijas. Priekšnojautas”
Žans Sibēliuss - Koncerts vijolei un orķestrim reminorā op. 47
Pēteris Čaikovskis - Piektā simfonija miminorā op. 64

Biļetes: € 7.00-18.00
Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris


Mazais un drosmīgais Sīpoliņš grib atbrīvot no cietuma visus netaisnīgi ieslodzītos. Bet, lai to izdarītu, viņam būs jāsadraudzējas ar Ķirsēnu, Zemenīti un labo Kurmieni. Viņš satiks arī Ķirbīti, Mellenīti, raudulīgo Hercogu Mandarīnu, dusmīgo Bruņinieku Tomātu, nejaukās grāfienes Ķirses un neizlēmīgo Advokātu Zirni. Kā viss risināsies, uzzināsiet, noklausoties koncertuzvedumu “Jaunie Sīpoliņa piedzīvojumi”, kurā izskanēs gan skaistā un aizrautīgā itāļu mūzika, gan pa kādam tango, tarantellai un pat ļoti populārai latviešu dziesmai.


Koncerta auditorija - bērni no 3 gadu vecuma, ģimenes, jaunāko klašu skolēni.

Programmā: itāļu tautas mūzika netradicionālās aranžijās, Ulda Marhilēviča darbi


Lomās:

Sīpoliņš – Agnese EGLIŅA, klavieres

Ķirbītis – Guna ŠNĒ čells

Mellenīte – Elīna ENDZELE, sitaminstrumenti

Tomāts, Mandarīns – Sergejs JĒGERS, kontrtenors

Zirnis – Dmitrijs BUBINS, cirka mākslinieks

Grāfienes Ķirses – Sigita RAZMINOVIČA un Laima IGAUNE, flautas

RDKS un RHV audzēkņi

Karina BĒRZIŅA, koncerta vadītāja


Norises vieta: Lielā zāle

Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti


Mazais un drosmīgais Sīpoliņš grib atbrīvot no cietuma visus netaisnīgi ieslodzītos. Bet, lai to izdarītu, viņam būs jāsadraudzējas ar Ķirsēnu, Zemenīti un labo Kurmieni. Viņš satiks arī Ķirbīti, Mellenīti, raudulīgo Hercogu Mandarīnu, dusmīgo Bruņinieku Tomātu, nejaukās grāfienes Ķirses un neizlēmīgo Advokātu Zirni. Kā viss risināsies, uzzināsiet, noklausoties koncertuzvedumu “Jaunie Sīpoliņa piedzīvojumi”, kurā izskanēs gan skaistā un aizrautīgā itāļu mūzika, gan pa kādam tango, tarantellai un pat ļoti populārai latviešu dziesmai.

Koncerta auditorija - bērni no 3 gadu vecuma, ģimenes, jaunāko klašu skolēni.
Programmā: itāļu tautas mūzika netradicionālās aranžijās, Ulda Marhilēviča darbi

Lomās:
Sīpoliņš – Agnese EGLIŅA, klavieres
Ķirbītis – Guna ŠNĒ čells
Mellenīte – Elīna ENDZELE, sitaminstrumenti
Tomāts, Mandarīns – Sergejs JĒGERS, kontrtenors
Zirnis – Dmitrijs BUBINS, cirka mākslinieks
Grāfienes Ķirses – Sigita RAZMINOVIČA un Laima IGAUNE, flautas
RDKS un RHV audzēkņi
Karina BĒRZIŅA, koncerta vadītāja

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti
×
13/02/2018
Otrdiena 18:00

Programma:


Koncerts divās daļās


Norises ilgums: aptuveni 2 stundas 30 minūtes


I daļa

Žans Sibēliuss (1865-1957) “Karēlijas uvertīra”, Op.10 10’

Jukka Linkola (1955) “Koncerts saksofonam” 20’, solists Samu Metsenens

Juha Pisto (1966) “Cauri gadsimtiem” 8’40’’ (pirmatskaņojums Latvijā)

Toivo Kūla (1883- 1918) “Cīnītāju maršs” 4’


Starpbrīdis 30 min


II daļa

Sergejs Austris Universs (1968) svīta “Vidzeme” pūšaminstrumentu orķestrim 50’

I „Tālavas taurētājs”

II „Turaidas Roze”

III „Zvejnieka sēta”

IV „Umurgas zvans”

V „Līgo”

Emīls Dārziņš (1875-1910) “Lauztās priedes”, Daiņa Vuškāna aranžējumā 2’30’’

Žans Sibēliuss (1865-1957) “Jēgeru maršs”" 2’

Latvijas un īpaši Liepājas saikni ar Somiju ciešu padara Somu jēgeri, kuri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas impērijas karaspēka vienība, kas kā 27.Karaliskais prūšu rezerves bataljons 1916.-1917.gadā piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās Austrumu frontē Latvijas teritorijā. 1918.gada 13.februārī Liepājā bataljons zvērēja uzticību Somijas valdībai, iesvētīja savu zili balto Somijas brīvprātīgo karavīru karogu un pēc tam atgriezās Somijā. Zināmā mērā var teikt, ka Somijas armija ir dzimusi uz Latvijas zemes.

Tāpēc laikā, kad Somijas valsts tikko aizvadījusi, bet Latvija atzīmē savu simtgadi, ir īpaši godājama abu nāciju drosme un vēsturiskā cīņa par neatkarību. Koncertā muzikāli savīsies abu valstu stāsti par identitāti, varonīgumu un dzimtenes mīlestību no senatnes līdz mūsdienām. Somijas Aizsardzības spēku Gvardes orķestra izpildījuma skanēs somu nacionālā romantisma skaņražu un mūsdienu autoru kompozīcijas pūtēju orķestrim. Savukārt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestris izpildīs Sergeja Austra Universa svītu “Vidzeme” pūšaminstrumentu orķestrim. Koncertu noslēgs Emīla Dārziņa skaņdarbs “Lauztās priedes” un Žana Sibēliusa “Jēgeru maršs” abu valstu militāro orķestru izpildījumā.

Piedalās:
Somijas Aizsardzības spēku Gvardes orķestris,
Diriģents pulkvežleitnants Jirki Koskinens (Jyrki Koskinen)
Solists - Samu Metsenens (Samu Metsänen), saksofons
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestris
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku galvenais diriģents pulkvežleitnants Dainis Vuškāns
Diriģents kapteiņleitnants Guntis Kumačevs
Smilšu kino māksliniece - Zane Pumpure-Prāmniece
Stāstnieks - Kaspars Kārkliņš
Liepājas Universitātes Tautas deju kolektīvs “Banga”

Somijas Aizsardzības spēku Gvardes orķestris
Gvardes orķestris izveidots 1819. gadā, un ir vecākais profesionālais orķestris Somijā. Gvardes orķestris ir Jēgeru aizsargu pulka daļa, kas iekļaujas Somijas aizsardzības spēku sastāvā un ir dislocēts Helsinkos. Kopš Somijas neatkarības dibināšanas 1917. gadā Gvardes orķestris piedalās valsts nozīmes ceremonijās un citos nozīmīgos notikumos, sniedzot aptuveni 40 koncertus gadā. Šī pūšamo instrumentu orķestra sastāvā ir 48 mūziķi, kuri, muzicējot dažādos ansambļos, pagūst uzstāties vismaz 300 reizes gadā. Orķestris piedalījies militāro orķestru festivālos Norvēģijā, Zviedrijā, ASV, Vācijā, Čehijā un Igaunijā. Gvardes orķestris uzstājies arī Austrija, Japānā, Turcijā, Krievijā un Francijā.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestris
Nacionālo bruņoto spēku orķestris izveidots 1991. gada decembrī un ir Latvijā lielākais profesionālais militārais orķestris, kas nodrošina gan bruņoto spēku ceremoniju muzikālo noformējumu un spēlē dažādu augsti stāvošu ārvalstu amatpersonu vizītēs, gan arī koncertē Latvijā un ārpus tās. Orķestris pārstāvējis Latviju starptautiskos militāro orķestru festivālos Polijā, Francijā, Vācijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Beļģijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Itālijā. Pūtēju orķestrī darbojas 70 mūziķi, no kuriem viena grupa dienē Rīgā un veido NBS orķestri, bet otra grupa dienē Liepājā un veido NBS bigbendu. Orķestris savas pastāvēšanas laikā laidis klajā 7 skaņu ierakstus.

Ieeja bez maksas.
Bezmaksas ieejas kartes var izņemt “Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā un koncertzāles “Lielais dzintars” informācijas centrā. Ieejas karšu skaits – ierobežots.

Norises vieta: Lielā zāle 
Organizē: Latvijas Nacionālie Bruņotie spēki un Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Somijas vēstniecību Latvijā, Liepājas Kultūras pārvaldi un SIA “Lielais Dzintars”
×
14/02/2018 -
10/04/2018


Sagaidot Latvijas valsts dibināšanas simtgadi 1918.gada 18.novembrī, pieaug interese arī par tās kaimiņvalstīm, kuras līdzīgi kā Latvija savu valstiskuma simtgadi svinēs tuvākajos gados. Viena no šīm valstīm ir Somijas Republika, kas valstisko neatkarību pasludināja 1917.gada 6.decembrī. Sagaidot Latvijas Republikas un Somijas Republikas simtgades, aktualizējas nepieciešamība pētīt vēsturiskos notikumus, kas vieno mūsu valstis.

Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas impērijas karaspēka vienība, kas kā 27.Karaliskais prūšu rezerves batajons 1916.-1917.gadā piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās Austrumu frontē Latvijas teritorijā. 1918.gada 13.februārī Liepājā bataljons zvērēja uzticību Somijas valdībai un pēc tam atgriezās Somijā.

Dokumentāro liecību izstāde "Somu jēgeri Latvijā" iepazīstina ar jēgeriem un to gaitām Latvijā, Latvijas un Somijas Republiku tapšanu, atklāj kopīgo un atšķirīgo Somijas un Latvijas valstu veidošanās un tapšanas procesā un sniedz ieskatu jēgeru tradīciju kopšanu mūsdienās.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Somijas Republikas vēstniecību Rīgā, Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāli, Somijas Nacionālo arhīvu, 27.somu jēgeru bataljona tradīciju biedrību un Somu Jēgeru muzeju.

Ieeja: bez maksas
Darba laiks: P.-S. 10-20, Sv. 10-15
Norises vieta: mākslas telpa Civita Nova 1
Organizē: Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Lielais dzintars


Šī būs jau ceturtā radošo industriju konference, kurā pulcēsies tie, kuri meklē iedvesmu radošām idejām un novērtē lielisku atmosfēru. Ar saviem idejām dalīsies 20 domātāji un darītāji, kuru paveiktais rezonējis Latvijā un pasaulē.


Plašāka informācija sekojot līdzi informācijai mājaslapā: subjectcreativity.lv

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: SIA “AD|Diction” sadarbībā ar LPX Events

Programmā:
Lasse Tūresens, Ēriks Ešenvalds un citu komponistu mūzika.

Piedalās:
Guna Zariņa, aktrise
Latvijas Radio koris

Diriģents:
Sigvards Kļava

Režisors:
Vladislavs Nastavševs

Koncertā - izrādē "Naktssardze" Latvijas Radio kora dziedājumi mijas ar aktrises Gunas Zariņas dzejas lasījumiem.
Tēma balstīta Gijoma Apolinēra fantastiskajā dzejolī "Mirušo māja". 
Sajūta kā starpposms starp vienu eksistenci un citu, kā robeža starp šīm paralēlajām pasaulēm. 
Diena un nakts, šī dzīve un tā dzīve, šī gaisma un tā gaisma. Tas nav mēģinājums to izstāstīt, bet izdzīvot.


Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti
Programmā:
Francis Šūberts Trešā simfonija Remažorā D 200
Volfgangs Amadejs Mocarts 12. koncerts klavierēm un orķestrim Lamažorā KV 414
Albans Bergs Trīs daļas no “Liriskās svītas”
Volfgangs Amadejs Mocarts 24. koncerts klavierēm un orķestrim dominorā KV 491
Piedalās:
Kristians Bezeidenhauts, klavieres
Sinfonietta Rīga

Diriģents Normunds Šnē

Pianists Kristians Bezeidenhauts dzimis Dienvidāfrikā, studējis Austrālijā un Ņujokā, bet šobrīd dzīvo Londonā un ar savu talantu sajūsmina klausītājus pasaules vadošajos koncertnamos un festivālos. Šis spilgtais taustiņinstrumentu spēles meistars, kura izkoptais pieskāriens ļauj pārsteidzošā balsī iedziedāties gan klavierēm, gan klavesīnam, gan jo īpaši āmuriņklavierēm, ir pazīstams arī kā izcils Mocarta mūzikas pazinējs.

Mocarts viņa lasījumā skanēs arī šajā programmā, kur līdzās 18. gadsimta Vīnes klasicismam arī atskaņas no 19. gadsimta Vīnes, kādu to piedzīvoja romantiskais dziesminieks Francis Šūberts, kā arī Jaunās Vīnes skolas pārstāvja Albana Berga “Liriskā svīta”.

Bezeidenhauta izsmalcinātās un trāpīgās interpretācijas novērtētas ar vairākām prestižām ierakstu balvām, tostarp ECHO Klassik 2017.

Norises vieta
: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti


Enerģiskais, atraktīvais un skatuviski harizmātiskais LMMDV Melngaiļskolas bigbends 5 gadu jubilejas koncertā klausītājus priecēs ar Raimonda Paula dziesmām, mūziku no teātra izrādēm un leģendārām latviešu kinofilmām. Pie klavierēm būs pats Maestro. Koncerta īpašie viesi - dziedātāji Dināra Rudāne un Ralfs Eilands


Biļetes: € 10.00 - 20.00

Norises vieta: Lielā zāle

Organizē: Melngaiļskolas atbalsta biedrība

Marts


Grupa Tango Sin Quinto 10 gadu pastāvēšanas laikā, izpildot dažādu valstu un kultūru mūziku, šobrīd vēlas uzrunāt savus klausītājus latviešu valodā. To, ko esam piedzīvojuši šo gadu laikā, izspēlēsim oriģinālos jaunā albuma “Klusums” skaņu stāstos.


Klusums ir balta gaisma, kas nāk no saules un ir visu gaismas krāsu sākums. Klusumā ir visas skaņkārtas, emocijas, stāsti un tajā var sadzirdēt vistālāko planētu – sevi un savu iekšējo pasauli.


Koncertā skanēs ne tikai jaunās oriģināldziesmas, kuru autori ir Kārlis Lācis, Edgars Raginskis, Lorete Medne un paši grupas dalībnieki, bet arī grupas vismīļākie skaņdarbi, kas veidojuši tās īpašo skanējumu.


Biļešu cenas: € 8.00 - 18.00


Norises vieta: Kamerzāle
Organizē: Willow music


Latvijas pianisma olimps un jaunie talanti, trompešu Paganīni, stīgu instrumentu virtuozi un harismātiski diriģenti leģendām bagātajā starptautiskajā festivālā.

Piedalās:

Reinis Zariņš / klavieres
Rustems Hamiduļļins / čells
Liepājas Simfoniskais orķestris
Diriģents:
Lucs Kēlers

Programmā:
Jozefs Haidns Pirmais koncerts čellam un orķestrim Domažorā
Bēla Bartoks Trešais koncerts klavierēm un orķestrim Mimažorā
Antonīns Dvoržāks Astotā simfonija Solmažorā op. 88

Biļetes: € 10.00-20.00
Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris


Piedalās Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas jaunie talanti 

Biļetes: € 5.00-7.00
Norises vieta: Kamerzāle  
Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris

×
06/03/2018
OTRDIENA 20:00


Klāra Galjardo ir spāņu flautiste, kas specializējusies dažādās mākslinieciskās disciplīnās, tai skaitā arī dejā. Savā profesionālajā darbībā māksliniece īpašu akcentu liek uz brazīļu, latīņamerikāņu un flamenko stila mūziku. Kopā ar projektiem Apacay, Brazil Baixo un Tierra Libre koncertējusi Nīderlandē, Beļģijā, Portugālē un Ķīnā.


Ieeja bezmaksas


Norises vieta: Mākslas telpa Civita Nova
Organizē: Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola sadarbībā ar Lielais dzintars

×
08/03/2018
ceturtdiena 19:00


Bengts Ālforss
KĀDA CILVĒKA NEBŪT NE SKUMJAIS STĀSTS
Režisore – Gaļina Poliščuka

Šis ir humora pilns stāsts par to, kā par kāda cilvēka vienīgo draugu kļūst lifts. Viņa mīļotā sieviete ir izcilā Holivudas aktrise Greisa Kellija, ar kuru viņš ne tuvu nav pazīstams, savukārt iecienītākais brīvā laika pavadīšanas veids – svešu cilvēku bēru apmeklēšana. Vecīšu piespiedu vientulība…

Šo lugu autoru iedvesmojis uzrakstīt vecu un vientuļu cilvēku bēres Helsinkos, uz kurām neviens neierodas. Galvenā varoņa optimisms un pozitīvisms palīdz viņam rast izeju no jebkuras situācijas, īpaši – protot palūkoties no malas gan uz sevi, gan katru situāciju, kurā viņš nonāk. Lūk, arī patiesā māksla dzīvot pa īstam.

Vīrieša lomā – Herberts Laukšteins

Pirmizrāde – 2016. gada 24. martā Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" Eksperimentālajā zālē

Scenogrāfija – Dace Pudāne
Horeogrāfija – Inga Raudinga
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis

No zviedru valodas tulkojusi Solveiga Elsberga (Theatre Info Finland (TINFO) grants)

Pasākuma Ilgums: 1 cēliens,1 stunda 40 min.
Norises vieta: Eksperimentālā skatuve
Organizē: Liepājas teātris 


Latvijas pianisma olimps un jaunie talanti, trompešu Paganīni, stīgu instrumentu virtuozi un harismātiski diriģenti leģendām bagātajā starptautiskajā festivālā.


Piedalās:

Aleksandrs KAŠPURINS / klavieres

Liepājas Simfoniskais orķestris


Diriģents:

Atvars LAKSTĪGALA


Programmā:

Sergejs RAHMAŅINOVS - Otrais klavierkoncerts

Pēteris ČAIKOVSKIS - Trešā simfonija Remažorā op. 29


Norises vieta: Lielā zāle

Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris


Piedalās: 
Franks Eriks Štadlers / diriģents, vijole
Tomoko Kiba - Sho
Klaipēdas kamerorķestris

Programmā:
Mihaels Haidns – Vijoļkoncerts solmažorā
Ludvigs van Bēthovens – Stīgu kvartets faminorā nr. 11, op.95
Tošio Hosokava – Ainava nr. 5 šo un stīgu kvartetam
Bendžamins Britens – Variācijas par Franka Bridža tēmu, op.10

Biļetes: € 7.00-18.00
Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris


Tikšanās ar maestro Raimondu Paulu. Jaunas, oriģinālas maestro dziesmu apdares komponistu Ērika Ešenvalda, Riharda Dubras un Jēkaba Jančevska aranžējumos korim un orķestrim. 

Piedalās: 
Raimonds Pauls / klavieres
Valsts akadēmiskais koris “Latvija”
Liepājas Simfoniskais orķestris

Diriģents:
Māris Sirmais

Biļetes: €7.00-20.00
Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris


Piedalās: 
Egīls Šēfers/ klarnete
Agnese Egliņa/ klavieres
Ieva Parša/ mecosoprāns
Guna Šnē/ čells
Orests Silabriedis

Programmā:
Johanness Brāmss Trio klarnetei, čellam un klavierēm siminorā, op. 115 un dziesmas
Pēteris Plakidis „Veltījums Brāmsam” un dziesmas
Veltījumi Plakidim - E. Raginskis, L. Celma, I. Zemzars un G. Šmite

Biļetes: € 7.00-10.00
Norises vieta: Kamerzāle
Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris


Piedalās: 
Vestards Šimkus / klavieres
Sergejs Nakarjakovs / trompete
Liepājas Simfoniskais orķestris

Diriģents:
Gintars Rinkevičs

Programmā:
Džordžs Gēršvins „Rapsodija blūza stilā” un „Amerikānis Parīzē”
Jozefs Haidns Pirmais koncerts čellam un orķestrim Domažorā (pārlikumā trompetei)

Biļetes: € 7.00-18.00
Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris

Aprīlis


Baltijas jūras filharmonijas orķestris pēc plašās publikas atsaucības 2016. gada inaugurācijas koncertā atgriežas Liepājas koncertzālē ar jaunu, multimediālu programmu “Waterworks”.

Slavenās diriģentu dzimtas atvases Kristjana Jervi vadībā ekspresīvais orķestris apvieno mūziķus no 10 Baltijas jūras reģiona valstīm un sniedz klausītājiem jaunu koncertu baudīšanas pieredzi performancēs visā pasaulē.


Piedalās:
Baltic Sea Philharmonic
Diriģents: Kristjans Jervi
Solists: Mihails Simonjans (Mikhail Simonyan, vijole)

Programmā:
G.F. Hendelis, Dž. Prickers, Č. Kolmens - Water Music
F. Glāss - “Četri amerikāņu gadalaiki”
F. Glāss - Aguas da Amazonia (Č. Kolmena orķestrācija)

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars


Koncertuzvedums paredzēts 5.-9. klašu audzēkņiem

Piedalās:
Grupa "Autobuss debesīs"
Anete Toča, flauta
Ints Dālderis, klarnete
Tatjana Ostrovska, vijole
Agnese Egliņa, klavieres
Karina Bērziņa, koncerta vadītāja
Uģis Krišjānis, videomākslinieks

Programmā:
Modesta Musorgska skaņdarbi

Slavenā krievu komponista Modesta Musorgska skaņdarbs “Izstādes gleznas” piedzīvojis ne vienu vien pārlikumu visdažādākajiem sastāviem. Ar jaunu šī ģeniālā skaņdarba versiju klajā nāk mūziķi, kas apvienojušies programmā skolu jaunatnei – klarnetists Ints Dālderis, flautiste Anete Toča, vijolniece Tatjana Ostrovska, pianiste Agnese Egliņa, kā arī populārā grupa “Autobuss debesīs”.

Sekojot slavenu pasaules rokgrupu piemēriem, “Autobuss debesīs” klasisko mūziku atskaņos vien sev raksturīgajā izteiksmes veidā. Tādējādi skaņdarbs iegūs jaunas krāsas, bet klausītāji iepazīs jaunus klasiskās mūzikas apvāršņus. Uzvedums tiks papildināts arī ar īpašu mākslas veidu ­ ebru (zīmējumiem ūdenī), kas tiks projicēti uz lielā ekrāna.

Norises ilgums: līdz 1 stundai
Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti


Koncertuzvedums paredzēts 5.-9. klašu audzēkņiem

Piedalās:
Grupa "Autobuss debesīs"
Anete Toča, flauta
Ints Dālderis, klarnete
Tatjana Ostrovska, vijole
Agnese Egliņa, klavieres
Karina Bērziņa, koncerta vadītāja
Uģis Krišjānis, videomākslinieks

Programmā:
Modesta Musorgska skaņdarbi

Slavenā krievu komponista Modesta Musorgska skaņdarbs “Izstādes gleznas” piedzīvojis ne vienu vien pārlikumu visdažādākajiem sastāviem. Ar jaunu šī ģeniālā skaņdarba versiju klajā nāk mūziķi, kas apvienojušies programmā skolu jaunatnei – klarnetists Ints Dālderis, flautiste Anete Toča, vijolniece Tatjana Ostrovska, pianiste Agnese Egliņa, kā arī populārā grupa “Autobuss debesīs”.

Sekojot slavenu pasaules rokgrupu piemēriem, “Autobuss debesīs” klasisko mūziku atskaņos vien sev raksturīgajā izteiksmes veidā. Tādējādi skaņdarbs iegūs jaunas krāsas, bet klausītāji iepazīs jaunus klasiskās mūzikas apvāršņus. Uzvedums tiks papildināts arī ar īpašu mākslas veidu ebru (zīmējumiem ūdenī), kas tiks projicēti uz lielā ekrāna.

Norises ilgums: līdz 1 stundai
Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti
×
14/04/2018
sestdiena 19:00


Liekot savu artavu Latvijas simtgades svētku noskaņu veicināšanā, čellu trio “Melo - M” 2018. gada pavasarī dosies koncertturnejā pa Latviju, repertuārā atskaņojot daudzu populāru latviešu komponistu dziesmu versijas īpašos aranžējumos. 

Koncertceļojumam dots zīmīgs nosaukums “Latvijas simtgades koncertturneja”, kas apliecina ne vien “Melo - M” mūziķu vēlmi īpaši godināt Latvijas svētkus, bet arī piedāvāt publikai īpašu mūzikas programmu, absolūtu uzsvaru liekot uz latviešu autoru daiļradi.

Koncertprogrammas repertuārā būs gan latviešu tautasdziesmu apdares, gan Emīla Dārziņa, Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Jāņa Lūsēna, Raimonda Tigula dziesmu versijas. Līdztekus koncertos skanēs arī grupu “Līvi”, “Prāta Vētra” un citu pazīstamu Latvijas mūzikas kolektīvu populārākās dziesmas.

“Latvijas simtgades koncertturneja” notiks daudzās Latvijas pilsētās martā un aprīlī. Koncertos muzicēs “Melo-M” čellisti Kārlis Auzāns, Jānis Pauls un Miķelis Dobičins.

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Premium art


Bērnu un jauniešu klavieru ansambļu un instrumentālo ansambļu ar klavierēm konkurss, kurā piedalās mūzikas skolu un vidusskolu audzēkņi no Latvijas un citām valstīm.  

Ieeja bezmaksas

Norises vieta: Kamerzāle
Organizē: Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola



Bērnu un jauniešu klavieru ansambļu un instrumentālo ansambļu ar klavierēm konkurss, kurā piedalās mūzikas skolu un vidusskolu audzēkņi no Latvijas un citām valstīm.   

Ieeja bezmaksas

Norises vieta: Kamerzāle
Organizē: Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
×
21/04/2018
sestdiena 18:00


Soliste:
Guna ŠNĒ / čells

Diriģents:
Normunds ŠNĒ

Liepājas Simfoniskais orķestris

Programmā:
 Filips Glāss - Pirmais čellkoncerts
Žans Sibēliuss - Piektā simfonija Mibemolmažorā op. 82

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris
×
24/04/2018
OTRDIENA 20:00


 Gints Pabērzs – viens no spilgtākajiem Latvijas saksofonistiem, kurš vienlīdz labi sevi pieteicis gan džeza pasaulē, gan popmūzikā. Popularitāti guvis ar funk grupu Time After Time. Saņēmis Lielo mūzikas balvu par izcilu un radošu sniegumu konkursā Sony Jazz Stage 2006. Koncertējis Kanādā, ASV un daudz kur Eiropā. Šobrīd mākslinieks spēlē Latvijas Radio bigbendā un citās muzikālās apvienībās. 

Ieeja bezmaksas

Norises vieta: Mākslas telpa Civita Nova
Organizē: Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola sadarbībā ar Lielais dzintars


Latvijas nacionālās kultūras sakņu un simbolu dzimšanas vieta. Valsts karoga un Himnas šūpulis, gara gaismas - izglītības aizsākšanās un Dziesmu svētku pirmsākums. Vidzeme - latviešu pašapziņas un patriotisma mošanās vieta. Skolotāju, dzejnieku, rakstnieku, komponistu, mākslinieku iedvesmas, dzīvošanas un atgriešanās vieta - romantiskās un ideālās Latvijas sapņojumu vieta, brīvu un izglītotu cilvēku identitātes apzināšanās un veidošanās vieta. No mītiskās pasaules un aizlaikiem nākušas zīmes modina, uzrunā tekstos un zemtekstos, liek gūt, atgūt, dzimt un atdzimt, kāpt kalnā, kur nebeidzams ceļš uz priekšu, uz sapni.
/Guna Kalnača/

Piedalās:
Latvijas Radio koris, solisti.
Muzikālais vadītājs un diriģents: Sigvards Kļava
Izstādes veidotāji: Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics, "Dd studio"

Viens no vērienīgākajiem Latvijas valsts simtgades projektiem “Latvijas gredzens” ir Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Sigvarda Kļavas izlolots. Četros konceptuāli atšķirīgos gredzenos, muzikālos kopumos tiks izceltas un parādītas katra Latvijas novada īpatnības, bagātības un enerģiju no vietējo cilvēku skatupunkta. Latgales unikālais kultūras mantojums ar tās fenomenu – tradicionālo muzicēšanu un katoļu baznīcas tradīciju mijiedarbību, Kurzemes jūras spēka caurstrāvošanās cilvēku ikdienā, Vidzemes nacionālā stīga un patriotisma simboliskā telpa un Zemgale kā apvāršņa plašums, kurā satiekas dvēseļu upes.

Ideja realizēsies 16 koncertuzvedumos, kas cikliski tiks izrādīti četrās Latvijas koncertzālēs. Katra novada gredzenu veidos cita mākslinieciskā un radošā komanda: Inese Mičule, Reinis Suhanovs, Roberts Rubīns, Māris Sirmais, Inese Zandere, Katrīna Neiburga, Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics un “Dd studio” , Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Radio bigbends, Liepājas Simfoniskais orķestris un citi. Kā nemainīgs lielums projektā piedalīsies idejas autors Sigvards Kļava un Latvijas Radio koris.

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti


Festivāla apbalvošanas ceremonija un noslēguma koncerts, kurā piedalās labākie no labākajiem ansambļiem, orķestriem un bigbendiem, kurus ar augstām godalgotām vietām novērtējusi konkursa žūrija.  

Ieeja bezmaksas

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola

×
28/04/2018
sestdiena 14:00


Dons pirmo reizi viesosies Liepājas koncertzālē ar akustisko koncerttūri "Dons. Pa Ceļam". 

"Jūtos bezgala gandarīts, ka Latvijas simtgadē būs iespēja apceļot Latviju, tikties ar klausītājiem un vienoties kopīgā dziesmā," - tā par gaidāmo koncertu saka Dons.

Koncerttūrē "Pa ceļam" Dons atskaņos gan klausītāju iemīļotas dziesmas, gan programmu no jaunā albuma "Pa ceļam", kas iznāks 2018. 14. februārī.

Biļetes pieejamas interneta veikalā www.ekase.lv, t/c «Spice» info centrā, mūzikas veikalā «Randoms», kā arī koncertzāles «Lielais dzintars» informācijas centrā.

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Autoosta 1984
×
28/04/2018
sestdiena 19:00


Dons pirmo reizi viesosies Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" ar akustisko koncerttūri "Dons. Pa Ceļam".


"Jūtos bezgala gandarīts, ka Latvijas simtgadē būs iespēja apceļot Latviju, tikties ar klausītājiem un vienoties kopīgā dziesmā," - tā par gaidāmo koncertu saka Dons.

Koncerttūrē “Pa ceļam” Dons atskaņos gan klausītāju iemīļotas dziesmas, gan programmu no jaunā albuma “Pa ceļam”, kas iznāks 2018. 14. februārī.

Biļetes pieejamas interneta veikalā www.ekase.lv, t/c «Spice» info centrā, mūzikas veikalā «Randoms», kā arī koncertzāles «Lielais dzintars» informācijas centrā.

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Autoosta 1984

Maijs
×
08/05/2018
otrdiena 19:00


2018.gada martā 80 gadu jubileju svinēs izcilā un leģendārā Dailes teātra aktrise Olga Dreģe, šim notikumam par godu tiks rīkoti vērienīgi aktrises jubilejas koncerti (režisors - Valdis Liepiņš). Pirmais no tiem notiks mākslinieces dzimšanas dienā - 1.martā, turklāt pavisam īpašā vietā - nesen restaurētajā VEF Kultūras pilī!

Koncerts būs kā saruna par piedzīvoto, pārdzīvoto sapni - no pagātnes līdz šodienai," ieskicē māksliniece, kura šajos koncertos sev līdzās uz skatuves aicinās savus skatuves partnerus no neskaitāmajām filmām un teātra izrādēm, kas šajos gados nospēlētas.  Koncerta laikā uz lielā ekrāna tiks demonstrēti fragmenti no nozīmīgākajām kinofilmām un teātra izrādēm, kur gaviļniece piedalījusies.
 
Koncertos piedalīsies: Jānis Streičs, Uldis Dumpis, Baiba Indriksone, Lolita Cauka, Ausma Kantāne, Diāna Zande, Gundars Āboliņš, Valdis Liepiņš, Jānis Paukštello, koris "Balsis" , "Knīpas un knauķi" u.c., katrā pilsētā viesu sastāvs būs mainīgs, 1.marta koncertā - Olgas Dreģes dzimšanas dienā un jubilejas koncertu sērijas atklāšanas koncertā - būs visi!

 
Norises vieta: Lielā zāle

Organizē: Art Management Group, SIA
Programmā:
Milija Balakireva, Fazila Seja, Kamila Sensānsa skaņdarbi un azerbeidžāņu tautas melodijas
Smilšu valstībā noslēpies zelta putns. To meklē Tuksneša valdnieks, šakālis, princese un tuksneša laupītāji. Visi zina: “Kas zelta putnu atradīs, tam laime uzsmaidīs.” … bet zelta putnu atrast nav viegli. Labi, ka īstajā brīdī parādās Laimes pērtiķis.

Koncertuzvedums paredzēts pirmsskolas vecuma bērniem, ģimenēm un jaunāko klašu audzēkņiem

Piedalās:
Princese ­ Leila Alijeva, vokāls
Zelta putns ‐ Laura Purena, vokāls
Tuksneša karalis ‐ Māris Jēkabsons, duduks
Pērtiķis ‐ Nils Īle, sitaminstrumenti
Šakālis – Rihards Plešanovs, klavieres
Smilšu kino ‐ Guna Zandere
Tuksneša laupītāji ‐ RHV dejotāji
Karina BĒRZIŅA, koncerta vadītāja

Uzveduma īpašais akcents, kas radīs tuksneša atmosfēru, ir Smilšu kino.

Norises ilgums: aptuveni 50 minūtes

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti

Programmā:
Milija Balakireva, Fazila Seja, Kamila Sensānsa skaņdarbi un azerbeidžāņu tautas melodijas
Smilšu valstībā noslēpies zelta putns. To meklē Tuksneša valdnieks, šakālis, princese un tuksneša laupītāji. Visi zina: “Kas zelta putnu atradīs, tam laime uzsmaidīs.” … bet zelta putnu atrast nav viegli. Labi, ka īstajā brīdī parādās Laimes pērtiķis.

Koncertuzvedums paredzēts pirmsskolas vecuma bērniem, ģimenēm un jaunāko klašu audzēkņiem

Piedalās:
Princese ­ Leila Alijeva, vokāls
Zelta putns ‐ Laura Purena, vokāls
Tuksneša karalis ‐ Māris Jēkabsons, duduks
Pērtiķis ‐ Nils Īle, sitaminstrumenti
Šakālis – Rihards Plešanovs, klavieres
Smilšu kino ‐ Guna Zandere
Tuksneša laupītāji ‐ RHV dejotāji
Karina BĒRZIŅA, koncerta vadītāja

Uzveduma īpašais akcents, kas radīs tuksneša atmosfēru, ir Smilšu kino.

Norises ilgums: aptuveni 50 minūtes

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti

×
15/05/2018
OTRDIENA 20:00


Džeza dziedātāja Evilena Protektore 2016. gadā saņēmusi Nika Gothama balvu par ieguldījumu Latvijas džeza mūzikā. Latvijā ievērību guvusi ar tādām grupām kā “Pieneņu vīns” un Jazzatomy. Piedalījusies vairākos festivālos: Pori Jazz (Somija), Limassol Jazz (Kipra), Live in Blue Bay (Ukraina), kā arī konkursos: Riga Jazz Stage (Latvija) un Nomme Jazz (Igaunija). Ieguvusi Grand Prix konkursā Jazz Voices 2014 (Lietuva). 

Ieeja bezmaksas

Norises vieta: Mākslas telpa Civita Nova
Organizē: Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola sadarbībā ar Lielais dzintars


Piedalās: 

Ilze Zariņa / vijole

Liepājas Simfoniskais orķestris


Diriģents: Gintars Rinkevičs


Programmā: Arams Hačaturjans - Koncerts vijolei un orķestrim reminorā

Sergejs Rahmaņinovs - Otrā simfonija miminorā op. 27


Biļetes: € 7-20

Norises vieta: Lielā zāle

Organizē: Liepājas Simfoniskais orķestris

Jūnijs
×
12/06/2018
OTRDIENA 20:00


Bundzinieks, perkusionists un komponists Kaspars Kurdeko mūziku studējis Amsterdamā un Ņujorkā. Ieguvis prestižu starptautisko balvu ar džeza kvartetu DekoMotion un arī kā labākais izpildītājs džeza konkursā Keep Aye Jazz Award 2010 Nīderlandē. Šobrīd mūziķis aktīvi iesaistījies dažādos projektos ar Spyros Manesis Trio (Grieķija–Portugāle), Tree Stones (Baltija), Verneru Pohjolu (Somija) un Frančesko Bercati (Francija). 

Ieeja bezmaksas

Norises vieta: Mākslas telpa Civita Nova
Organizē: Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola sadarbībā ar Lielais dzintars

Oktobris


 2018. gada 16. oktobrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” muzicēs viens no pasaules labākajiem simfoniskajiem kolektīviem – tradīcijām bagātais Leipcigas Gewandhaus orķestris sava jaunā mākslinieciskā vadītāja, izcilā diriģenta, vairākkārtēja Grammy balvas ieguvēja Andra Nelsona vadībā. Koncertā piedalīsies starptautiski atzītais soprāns Kristīne Opolais. Programmā – Andra Dzenīša jaundarbs “Māra”, dziedājumi no Pētera Čaikovska operām “Jevgeņijs Oņegins”, “Opričņiks”, “Pīķa dāma” un Gustava Mālera Pirmā simfonija.

Andris Nelsons un Kristīne Opolais patlaban ir visievērojamākā Latvijas muzicējošā ģimene pasaules opernamos un koncertzālēs. Latvijas kultūras vēstnešu lomu viņi veic ar vislielāko atbildību un māksliniecisko atdevi, un šī tandēma uzstāšanās vienā no akustiski spožākajām Latvijas koncertzālēm valsts jubilejas priekšvakarā ir liels notikums. Savukārt 2015. gadā atvērtajam “Lielajam dzintaram” šis ir, iespējams, nozīmīgākais koncerts, kas līdz šim ticis rīkots šajā namā.

Leipcigas Gewandhaus orķestris tiek uzskatīts par pasaules vecāko joprojām spēlējošo simfonisko orķestri. 2018. gadā orķestris izsludinājis 275. jubileju, tādējādi norādot, ka par izveidošanas brīdi uzskata 1743. gadu, kad Leipcigas augstmaņi un pilsoņi izveidoja orķestri Großen Concerte, kurā bija 16 mūziķu – puse profesionāļi, puse studenti. 1781. gadā orķestris apmetās uz dzīvi Gewandhaus jeb “Tērpu namā”, kas faktiski bija vadmalas tirgotāju nams. Tā orķestris ieguva leģendāro nosaukumu. Kopš tā laika orķestri vadījuši 20 kapelmeistari; Andris Nelsons, kurš postenī stājas 2018. gada sākumā, ir divdesmit pirmais. Iepriekšējo kapelmeistaru sarakstā ir tādi slaveni vīri kā Fēlikss Mendelszons, Artūrs Nikišs, Vilhelms Furtvenglers, Bruno Valters, Kurts Mazūrs, Herberts Blomštets un Rikardo Šaijī.

Orķestra mājaslapā lasām, ka savos līdzšinējos koncertos Andris Nelsons ar savu muzicēšanu iekritis sirdī gan orķestrantiem, gan publikai: “Viņš satiekas ar cilvēkiem bez aizspriedumiem un paļāvīgi, un tāpat viņš rīkojas ar mūziku – ik brīdis viņa muzicēšanā ir īsts un tiešs. Kā visi diži mūziķi viņš ieliek mūzikā kaut ko no sevis un vienlaikus ļauj mums piedalīties tajā visā.”

No 22. februāra līdz 16. martam Andris Nelsons vairākos koncertos Leipcigā prezentēsies kā orķestra jaunais kapelmeistars, un viņa izvēlētā mūzika ir diapazonā no Mocarta un Mendelszona līdz Šostakovičam, Rīmam un Vidmanim.

Leipcigas Gewandhaus orķestris bijis daudzu mūsdienās par klasiskiem uzskatītu simfonisko skaņdarbu pirmatskaņotājs, tas regulāri dodas turnejās pa nozīmīgākajām pasaules koncertzālēm kopā ar izcilākajiem mūsdienu solistiem. 2018. gada orķestra koncertturnejā līdzās Londonai, Stokholmai, Maskavai, Pēterburgai un Helsinkiem likta Liepāja, un Latvijai tas ir liels notikums.

Andris Nelsons bija Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents (2003–2007), no 2007. līdz 2015. gadam vadīja Birmingemas SO, kopš 2014. gada viņš ir Bostonas SO mākslinieciskais vadītājs. Nelsons koncertē ar pasaules labākajiem orķestriem, kuru skaitā ir “Berlīnes fiharmoniķi”, “Vīnes filharmoniķi”, Amsterdamas Concertgebouw orķestris un Bavārijas Radio SO. Nelsons diriģē operizrādes Karaliskajā Covent Garden namā, Baireitas festivālā un citos ietekmīgos namos. Andra Nelsona vadībā tapuši ieskaņojumi divus gadus pēc kārtas ieguva prestižo Grammy balvu.

Kristīne Opolais guvusi augstu atzinību ar Florijas Toskas, Čočosanas, Manonas Lesko, Nāras atveidojumu pasaules lielākajos opernamos. Viņa arī regulāri piedalās vokālsimfonisku darbu atskaņojumos. Kristīnes Opolais tuvākajos nākotnes plānos ir Madama Butterfly izrādes Vīnes Valsts operā, “Loengrīna” izrādes Londonas Karaliskajā operā un “Bohēma” Tenglvudas festivālā.

Koncerta pirmajā daļā klausīsimies Andra Dzenīša skaņdarbu “Māra” un Kristīnes Opolais balsi trijos dziedājumos no trijām Pētera Čaikovska operām.

Andra Dzenīša jaundarbs “Māra” komponēts pēc divu Andra Nelsona vadīto orķestru – Bostonas simfoniskā orķestra un Leipcigas Gewandhaus orķestra – pasūtinājuma. Andris Dzenītis saka: “Šajā darbā es reflektēju par latviešu zemes, dzīvības un materiālās pasaules dievības Māras izpausmēm gan mitoloģiskā, gan grafiskā veidā, skaņās izstaigājot Māras zīmju līkločus. Gadsimtu gaitā mūsu mitoloģija dzīvesziņā un rituālos ir padzisusi, tomēr tā, manuprāt, joprojām ir pārpilna milzīgas labestības un dzīvības smaržas. Par to vēlos pastāstīt ne tikai mums, bet arī pasaulei. Šī arī ir mana ļoti personiska latviskuma identitātes izpratne mūzikā.”

Skaņdarba “Māra” pasaules pirmatskaņojums Andra Nelsona vadībā notiks 2018. gada septembrī Leipcigā. Bostonas atskaņojums gaidāms novembrī.

Kristīne Opolais dziedās Natašas kaislīgo āriju no Pētera Čaikovska operas “Opričņiks” pirmā cēliena, Lizas nemierīgo ariozo no operas “Pīķa dāma” pirmā cēliena un vienu no soprāna balss īpašnieču repertuāra skaistākajām lappusēm – vēstules skatu no operas “Jevgeņijs Oņegins”. Trīs atšķirīgas jaunas sievietes, ko vieno vēl īsti neiepazītas mīlestības saviļņojums.

Koncerta otrajā daļā – Gustava Mālera Pirmā simfonija – hrestomātisks, aizraujošs simfonisks lieldarbs, kas rāda gan komponista spēju noaust grandiozu skanisku gobelēnu, gan diriģenta prasmi šo mākslasdarbu celt priekšā klausītājiem.

Simfonija komponēta laikā, kad 27 gadus veco Māleru zina un augstu vērtē kā operdiriģentu, savukārt kā komponists viņš tobrīd vēl ir mazzināms. Pirmās četras Mālera simfonijas cieši saistītas ar tautasdzejas krājumu “Zēna brīnumrags”. Šīs 19. gadsimta sākumā izdotās dzejas spēcīgi uzrunāja Māleru, kurš uzauga Morāvijas mazpilsētā tautasdziesmu un sadzīves mūzikas dāsnā ielokā. Simfonijas trešā daļa sevišķi izceļas, jo te iedvesma gūta no kāda franču mākslinieka zīmētas gravīras, kurā mežazvēri pavada pēdējā gaitā mednieku. Bildes jaukā groteska Mālera rokrakstā pārtapusi par rēgainu sēru maršu, un melodiskais grauds te ir Mālera variācija par populāro kanonu “Brāli Jākob” (latviski – “Brāli Jēkab”).

un 1894. gada atskaņojumos Hamburgā un Veimārā Mālera Pirmā simfonija parādījās ar nosaukumu “Titāns”. Pirms simfonijas atskaņojuma Berlīnē 1896. gadā Mālers virsrakstu noņēma, un pirmizdevumā tas neparādījās. Vairums pētnieku sliecas uzskatīt, ka tā ir atsauce uz Žana Paula romānu “Titāns” (1797), kaut komponists esot noliedzis to.

Biļetes: € 40,00-150.00
Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Koncertu rīko koncertaģentūra “Laba mūzika”


„Dzīves plūdums, laika straume, dzīvības stīgu pulsējošā skaņa… un ar kādu cilvēku šajā dzīves straumē tu esi vienā laivā – mākslas, mūzikas realitātē, kura it kā uz mirkli aptur plūsmu un paglābj no eksistenciālajām mīklām, radot skaistumu, kurš veidots no labākajām, aizrautīgākajām vēlmēm un gan trakākajām gan maigākajām emocijām lai aizvestu kontrastu harmoniskajā virpulī. Šī nevaldāmā vēlēšanās ar mūzikas palīdzību tuvināties un piederēt savai tautai, rada dziesmas, kuras, laika biedru uzklausītas un līdzpārdzīvotas, kļūst gandrīz par šā laika tautasdziesmām. Ieva Akuratere un Juris Kulakovs vienā mūzikas laivā, ar dziesmu irkļiem rotātā... lai top „Gandrīz tautasdziesma”!”

Koncerta pirmajā daļā skanēs Jura Kulakova izcilākie fragmenti no „Mistērijas par Rīgu”, Veidenbauma cikla, kantātes „Vēstules uz bruģa” un kantātes „Sarkanais vilciens”, izrādēm, rokoperām, instrumentālās mūzikas kompozīcijas utt.

Starpposmā Ieva Akuratere baltā kleitā, spēlējot uz baltās ģitāras, dziedās latviešu tautasdziesmu „Kas kait Rīgas meitiņām”, savu dziesmu „Vanags” un citas kompozīcijas.

Koncerta 2.daļā – grupas „Pērkons” lielākie hiti, to skaitā „Zaļā dziesma”, „Slidotava”, , „Labu vakar”, „Dziesma par sapumpuroto zaru”, „Gandrīz tautasdziesma”, „Mana dienišķā dziesma” un daudzas citas.

Cena: € 12,00–25,00
Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Art Management Group
Novembris


Zemgale ir arkla un zobena zeme, kur auglība mijas ar nāvi. Tajā skan militāri marši un sēru mūzika, kanonizētas leģendas un pašapzinīgas pūtēju zaļumballes. Plašie tīrumi pārvēršas karalaukos un kapulaukos, kas atkal pārtop tīrumos, un tajos izaug latviešu literārā valoda, pirmie prezidenti un valstsvīri, diži dzejnieki un stipras dzejnieces. Zemgales mērogs ir apvāršņa plašums, un Latvijas valsts tajā ir kāLielupe, kuras palos atkal satiekas vēstures līdzenumā izkliedētās dvēseļu upītes.
/Inese Zandere/

Piedalās:
Latvijas Radio koris, Latvijas Radio bigbends, solisti.
Muzikālais vadītājs un diriģents: Sigvards Kļava
Libreta autore: Inese Zandere
Režisors, video mākslinieks: Roberts Rubīns

Viens no vērienīgākajiem Latvijas valsts simtgades projektiem “Latvijas gredzens” ir Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Sigvarda Kļavas izlolots. Četros konceptuāli atšķirīgos gredzenos, muzikālos kopumos tiks izceltas un parādītas katra Latvijas novada īpatnības, bagātības un enerģiju no vietējo cilvēku skatupunkta. Latgales unikālais kultūras mantojums ar tās fenomenu – tradicionālo muzicēšanu un katoļu baznīcas tradīciju mijiedarbību, Kurzemes jūras spēka caurstrāvošanās cilvēku ikdienā, Vidzemes nacionālā stīga un patriotisma simboliskā telpa un Zemgale kā apvāršņa plašums, kurā satiekas dvēseļu upes.

Ideja realizēsies 16 koncertuzvedumos, kas cikliski tiks izrādīti četrās Latvijas koncertzālēs. Katra novada gredzenu veidos cita mākslinieciskā un radošā komanda: Inese Mičule, Reinis Suhanovs, Roberts Rubīns, Māris Sirmais, Inese Zandere, Katrīna Neiburga, Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics un “Dd studio” , Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Radio bigbends, Liepājas Simfoniskais orķestris un citi. Kā nemainīgs lielums projektā piedalīsies idejas autors Sigvards Kļava un Latvijas Radio koris.

Norises vieta: Lielā zāle
Organizē: Lielais dzintars sadarbībā ar Latvijas koncerti


„Menuets” – tā ir sirdsapziņa, kas dzīvojusi divos gadsimtos un turpinās dzīvot latviešu tautā vēl un vēl. „Menuets” ne tikai atsauc nostalģiskas atmiņas par aizgājušajiem laikiem, bet arī apliecina to, ka dzīvojam šeit un tagad. Grupa guvusi panākumus gan Latvijā, gan citur pasaulē, koncertējot Somijā, Portugālē, Vācijā un citviet. Muzicēšanas laikā iegūta tūkstošiem grupas mūzikas cienītāju uzticība, kuriem „Menueta” dziesmas saistās ar atmiņām no jaunības dienām. Līdz smeldzei pazīstamas melodijas un līdz mielēm pazīstams teksts... Sevišķi tiem, kuriem šobrīd četrdesmit un pāri. Tā būs atgriešanās mūsu jaunībā, kad mēs kā puķu zēni un meitenes mājas ballītēs un māju pagalmos uz noskaņotām ģitārām savas uzstāšanās sākām un beidzām ar „Alvas zaldātiņiem”. 


Jubilejas koncertprogrammā 2018.gada rudenī skanēs gan visu laiku skaistākās un populārākās „Menueta” dziesmas, kuru autors ir Imants Kalniņš: „Viņi dejoja vienu vasaru”, „Alvas zaldātiņi”, „Dzeguzes balss”, „Balāde par Johanu”, „Dziesma, ar ko tu sācies”, „Četri balti krekli”, „Viņi dejoja vienu vasaru” u.c., gan grupas agrīnās dziesmas, kuru autori ir Adrians Kukuvass, Juris Sējāns un Juris Kulakovs.

 

Grupā „Menuets” joprojām muzicē Inese Pabērza, Adrians Kukuvass, Baiba Jagere, Juris Kulakovs, Juris Sējāns, Leons Sējāns, Raimonds Bartaševics un Ikars Ruņģis. Interesants ir fakts, ka Adrians Kukuvass, Raimonds Bartaševičs, Leons Sējāns un Juris Sējāns ir pirmie Jūrmalas pilsētas Goda pilsoņi.


Cena: € 12,00–25,00

Norises vieta: Lielā zāle

Organizē: Art Management Group

Par mums

Sapnis par savu, plašu koncertzāli Liepājā bijis jau teju gadsimtu sens un realizējies 2015.gada nogalē. Jaunā koncertzāle „Lielais dzintars" ir reģionālu kultūras un pasākumu norišu centrs, mājvieta Liepājas Simfoniskajam orķestrim, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolai, kā arī ēkas apsaimniekotājam un pasākumu producentiem - SIA „Lielais Dzintars".


Koncertzāles „Lielais dzintars" platība aptver 14'126 m² astoņu stāvu augstumā. Tajā darbojas trīs koncertzāles - Lielā zāle ar 1000 skatītāju vietām, Kamerzāle – ar 200 vietām un Eksperimentālā skatuve ar 120 vietām, kuras papildina mākslas telpa Civita Nova ēkas 1.stāvā, spoguļu zāle 6.stāvā, kā arī kafejnīca un restorāns "TINTO".




Izcilā austriešu arhitekta, Prof. Folkera Gīnkes veidotā koncertzāles arhitektoniskā koncepta pamatā ir Latvijas un Baltijas jūras krastā esošais Liepājas simbols – dzintars, kā arī tās funkcija kā mākslas un kultūras centram. Ēkas arhitektūra ir kā iedzintarota, laikā un dzintarā sastingusi mūzika.


Tās akustiku un apgaismojumu veidojuši pasaules līderi savā jomā: Prof. Karlheincs Millers (Müller-BBM, Vācija) un Bartenbach (Vācija) tās dibinātāja Prof. Kristiāna Bartenbaha vadībā.


Koncertzāles "Lielais dzintars" īpašais veidols, unikālais iekšējais plānojums un izcilā akustika ļauj apgalvot, ka šī, visam Baltijas jūras reģionam nozīmīgā kultūras centra apmeklējums katram viesim kļūs par neaizmirstamu notikumu.


Aicinām kolektīvam pievienoties pieredzējušu grāmatvedi
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”, kas ir viena no modernākajām koncertzālēm Eiropā aicina savam radošajam kolektīvam pievienoties pieredzējušu grāmatvedi (profesijas klasifikatora kods 3313 01) uz veselu slodzi.

Amata mērķis – veikt pilnu Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Lielais Dzintars” finansiālo operāciju uzskaiti saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Finanšu un grāmatvedības daļas vadītāja vadībā.

Galvenie darba pienākumi:
• nodrošināt grāmatvedības uzskaites dokumentācijas apstrādi, uzskaiti un kontroli;
• veikt norēķinu ar debitoriem uzskaiti, grāmatošanu un salīdzināšanu, rēķinu izrakstīšanu, nepieciešamības gadījumā sazināties ar darījuma partneri;
• veikt kreditoru uzskaiti, pirmdokumentu pārbaudi, grāmatošanu, salīdzināšanu;
• veikt ilgtermiņa ieguldījumu, mazvērtīgā inventāra un krājumu uzskaiti;
• noteiktajā kārtībā sagatavot un termiņā iesniegt mēnešu, ceturkšņu, gada atskaites.

Nepieciešamā izglītība, kvalifikācija, prasmes un pieredze:
• augstākā izglītība;
• pieredze grāmatveža amatā ne mazāk kā divi gadi;
• LR grāmatvedību regulējošo normatīvo aktu un noteikumu pārzināšana;
• prasme strādāt ar datoru (MS Office programmas) un citu biroja tehniku;
• pieredze darbā ar grāmatvedības uzskaites programmu Horizon;
• teicamas latviešu valodas zināšanas (mutvārdos un rakstiski);
• spēja pastāvīgi pieņemt lēmumus un argumentēt savu viedokli;
• precizitāte.

Atbilstošākajam pretendentam piedāvājam:
• dinamisku un interesantu darbu radošā vidē;
• stabilu, konkurētspējīgu atalgojumu un sociālās garantijas;
• veselības apdrošināšanu;
• darba līgumu uz nenoteiktu laiku.

Jūsu CV un motivācijas vēstuli ar norādi “Grāmatvedis” gaidīsim uz e-pastu personals@lielaisdzintars.lv  līdz š.g. 23. janvārim.

Jautājumu gadījumā lūdzu zvanīt personāla vadītājai Baibai Sproģei, mob. 28656653

Pieteikšanas termiņš: līdz 23/01/2018
Aktuālie iepirkumi
Noslēgtie iepirkumi
Dokumenti
INFORMATĪVIE ATBALSTĪTĀJI
RADIO SWH


KURZEMES RADIO

Mūzikas saule

FINANSIĀLIE ATBALSTĪTĀJI

Ēka

FOLKERS GĪNKE ir diplomēts arhitekts un arhitektūras profesors. Dzimis Volfsbergā, 1947. gadā. Studējis arhitektūru un filozofiju Grācā un Vīnē. Sadarbojies ar Mereti Matternu (Minhene, Berlīne) un Ginteru Domenigu (Grāca, Vīne). 1981. gadā atvēris arhitektūras biroju Grācā, partnerbiroji Berlīnē, Londonā, Vīnē un Rīgā. F. Gīnke ir pasniedzis arhitektūras un dizaina lekcijas Eksperimentālās Arhitektūras Institūtā, /studio3 Insbrukas Universitātē, Jēlas universitātē ASV, Londonas Universitātes koledžā Lielbritānijā, Buenosairesas universitātē Argentīnā u.c. Viņš ir Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas un Latvijas arhitektu savienības biedrs, un Vācijas arhitektu savienības goda biedrs. 

Koncertzāles akustiku veidojis Prof. Karlheincs Millers (Vācija, uzņēmums Müller-BBM), viens no pasaules izcilākajiem akustiķiem, kurš izstrādājis teātru un koncertzāļu akustiskos risinājumus Ņujorkā, Pekinā, Maskavā, Pēterburgā, Zalcburgā, Venēcijā, Romā u. c. kultūras galvaspilsētās. 

Ēkas arhitektoniskā ideja radās 2003.gadā, kad tā laika Liepājas Simfoniskā orķestra vadītāja Imanta Rešņa iniciēta, Liepājas domes un Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā starptautiskajā skiču projektu konkursā uzvarēja austriešu arhitekta Folkera Gīnkes darbs, kam vēlāk tika dots nosaukums „Lielais dzintars”.

Koncertzāles projektu ir veidojusi starptautiska komanda, kuras sastāvā strādāja gan Austrijas, gan Vācijas un Latvijas eksperti un 24 biroju pārstāvji uzņēmuma „Volker Giencke & Company” vadībā.

PROJEKTA POSMI
2003. g. – metu konkurss
2004. g. – adaptācijas projekts
2006. g. – skiču projekts
2008. g. – 2011. g. – tehniskais projekts
2013. g. 1. augusts – parakstīts būvdarbu un autoruzraudzības līgums
2013. g. 4. oktobris – ielikts pamatakmens
2014. g. 30. augusts – spāru svētki, “Lielais dzintars” sasniedzis augstāko jumta daļas līmeni – 30 metri.
2015. g. 12. augusts –  būvobjekts nodots ekspluatācijā.




PROJEKTĒŠANA
Būvkonstrukcijas – Johans Bīrners (Zivilingenieur für Bauwesen, Austrija)
Skatuves tehnoloģijas – Buhnenplannung Walter Kottke Ingenieure GmbH (Vācija)
Gaismas tehnoloģijas – Bartenbach Lichtlabor GmbH (Austrija)
Akustika - Prof. Karlheinz Müller, Müller BBM (Vācija)

BŪVNIECĪBA
Būvnieks – SIA Merks (Latvija)

Piedzīvo dzintaru virtuālajā realitātē
Izcila akustika un funkcionalitāte simfoniskā orķestra, džeza, kora, popmūzikas, baleta un citu liela sastāva māksliniecisko apvienību koncertiem un izrādēm, kā arī kongresu, konferenču un semināru norisei. Sēdvietu skaits: līdz 1000.
Izcila akustika solo un kameransambļu koncertiem. Īpaši piemērota neliela mēroga semināru, lekciju un banketu organizēšanai. Platība: 170 m2. Sēdvietu skaits: līdz 200 (144 parterā un 56 balkonā).
Zāle piemērota saviesīgiem pasākumiem, neformālai komunikācijai, konferencēm, semināriem un korporatīviem pasākumiem. Īpašs skaists panorāmas skats no stiklotās zāles paveras saulrieta laikā. Platība: 278,4 m2. Zāles sēdvietu izvietojumu iespējams mainīt, piemērojot pasākuma mērķim.

Rezidenti

Liepājas Simfoniskais orķestris ir klasisks simfoniskais kolektīvs, kas nes dižā Eiropas simfonisma tradīcijas. Orķestra spēks ir kompetence Eiropas klasiskās un romantiskās mūzikas atskaņošanā. Džeza un rokmūzikas stilistikas pārvaldīšana ļauj tam uzrunāt plašas auditorijas un rast arvien jaunus Liepājas Simfoniskā orķestra draugus. Skaņas mīlestība Liepājas Simfonisko orķestri vieno ar cilvēkiem visā pasaulē neatkarīgi no vecuma, ādas krāsas vai nodarbošanās.

www.lso.lv

Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas struktūrvienība - Emiļa Melngaiļa Mūzikas skola pašlaik ir vienīgā vidējās profesionālās izglītības iestāde Dienvidkurzemē, kurā var iegūt mūziķa kvalifikāciju. Profesionālās ievirzes programmās (bērnu mūzikas skolā) un profesionālās vidējās izglītības programmās (mūzikas vidusskolā) kopā šobrīd izglītību iegūst 386 audzēkņi.


Skolas pirmsākumi meklējami 1922. gadā, kad latviešu komponists, diriģents un ērģelnieks Ādolfs Ābele dibināja Liepājas Tautas konservatoriju, taču Emiļa Melngaiļa vārdu tā nes kopš 1954. gada. Sākot ar 2016. gada 1. septembri skola reorganizācijas rezultātā apvienota ar Liepājas Mākslas un dizaina vidusskolu, iegūstot nosaukumu Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola.


Mūzikas skolā tiek īstenotas daudzveidīgas izglītības programmas – taustiņinstrumentu, stīgu instrumentu, sitaminstrumentu un pūšaminstrumentu spēle, kā arī vokālā mūzika, diriģēšana un mūzikas vēsture un teorija. Tām klāt pēdējo gadu laikā nākušas divas jaunas programmas – mūzika (džeza un populārā mūzika) un mūzikas projektu vadība.


Skolā strādā profesionāli un augsti kvalificēti pedagogi, pie kam – ik gadus pedagogu personālam pievienojas arvien jauni mācībspēki.


Audzēkņiem ir plašas iespējas piedalīties skolā notiekošajās meistarklasēs, doties pieredzes apmaiņas braucienos, iesaistīties radošos projektos, kā arī muzicēt dažādos kolektīvos: meiteņu korī, zēnu korī, zvanu ansamblī, simfoniskajā orķestrī, pūtēju orķestrī un bigbendā. Un tas viss vienam mērķim – lai audzinātu stipru, pārliecinātu paaudzi, kas nākotnē veidos Liepājas un Latvijas kultūru, kas ir viena no mūsu lielākajām bagātībām.


www.lmmdv.lv


Liepāja var lepoties ar vecāko profesionālo teātri Latvijā. Liepājas teātrim ir bagātīga vēsture, kurā daudzi mākslinieki ir radījuši leģendas par savu laiku. Šīm leģendām kopā ar Liepājas vārdu nav laika un telpas ierobežojumi.


Pēdējos gados Liepājas teātris ir kļuvis par nozīmīgu Latvijas kultūras pērli un vērtīgu spēlētāju teātra nozarē valstī. To pierāda teātra sasniegumi gan gadskārtējā Latvijas teātru skatē “Spēlmaņu nakts”, gan dalība dažādos starptautiskajos festivālos.

Lai nodrošinātu iespēju saviem skatītājiem izrādīt vairāk mazās formas izrādes, Liepājas teātris koncertzāles “Lielais dzintars” eksperimentālās zāles telpās iestudē monoizrādes un citus mazās formas iestudējumus. Telpās notiek izrāžu mēģinājumi un nodarbības Liepājas Universitātes jaunās studiju programmas “Aktiermāksla” studentiem.

Pašlaik teātra repertuārā ir trīs mazās formas izrādes uz eksperimentālās zāles skatuves:
Eksperimentālajā zālē ir 100 skatītāju vietas.

Liepājas teātra vīzija – Mēs esam mīlēti Mājās un atpazīti Eiropā!


Tinto ir lieli jaunumi - esam iemājojuši arī Liepājā, jaunajā, skaistajā Liepājas simbolā - Lielajā Dzintarā.

Paies laiks, kamēr mūs iepazīs liepājnieki un Liepājas viesi, bet jau tagad darbojamies pilnā sparā, piedāvājot gan brokastis, gan dienas pusdienas, launagu Lielā Dzintara pirmā stāva kafejnīcā un vēlās pusdienas vai vakariņas septītā stāva restorāna, kuram ir viens no īpašākajiem Liepājas panorāmas skatiem.

Tinto Liepājā piedāvā ne tikai izlasi ar lieliskajām tapām, zupām, salātiem, pamatēdieniem un desertiem,  bet arī labāko vīnu izlasi un Segafredo kafiju.

Nāc ciemos uz Radio ielu 8, Liepājā.

Tālrunis saziņai un restorāna rezervācijām: 63451072, 63451079

Darba laiks kafejnīcai: P. - S. 10.00 - 22.00, Sv. 10.00 - 16.00

Darba laiks restorānam: O. - S. 15.00 - 22.00, Sv., P - slēgts


www.tinto.lv

Pakalpojumi

Izcila akustika un funkcionalitāte

Starptautiski atzītā arhitektūras pērle - Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” piedāvā ekskursijas grupām! Gida pavadībā ielūkosieties kosmosa kuģim un vīnogu dārzam līdzīgajā Lielajā zālē un citās koncertu un mākslas telpās, no kurām paveras brīnišķīgs panorāmas skats uz pilsētu.  Ekskursijas laikā tās dalībnieki tiek iepazīstināti ar interesantiem faktiem par jaunceltni, tās tapšanas gaitu, māksliniecisko programmu un mājas plašajām iespējām. 

Ekskursijas cena - 2,50 eiro pieaugušajiem, 1,50 eiro skolniekiem, studentiem, pensionāriem un invalīdiem, savukārt bērniem līdz 7 gadu vecumam - ekskursija ir bez maksas.

Ja grupā ir mazāk par 10 personām, ekskursijas maksa – 20 eiro

Sīkāka informācija un pieteikšanās, zvanot uz koncertzāles “Lielais dzintars” informācijas centra tālruni 634 24 555 vai sūtot vēstuli uz elektronisko pastu: info@lielaisdzintars.lv


Informācijas centra darba laiks no pulksten 10 līdz 20, svētdienās no 10 līdz 15.

Informācijas centrā apmeklētāji var saņemt informāciju par Liepāju un koncertzāli, iegādāties ar arhitektūru, mākslu un kultūru saistītas grāmatas un suvenīrus, kā arī pieteikt ekskursijas “Lielajā dzintarā”.

Informācijas centrā darbojas "Biļešu paradīzes" un "Biļešu servisa" kases, kurā iespējams iegādāties biļetes uz “Lielā dzintara” un citiem kultūras pasākumiem visā Latvijā.

Ar koncertzāles informācijas centra darbiniekiem iespējams sazināties pa tālruni 634 24555, kā arī rakstot uz elektronisko pastu - info@lielaisdzintars.lv .


Informācijas centra darba laiki:


P - S:  10.00 - 20.00
Sv.:     10.00 - 15.00
Kā arī stundu pirms pasākuma sākuma



SIA “Lielais Dzintars” organizēto pasākumu atlaides :
 
Skolēniem, studentiem – 25% (uzrādot skolēnu, studentu apliecību)
Pensionāriem – 20% (uzrādot pensionāru apliecību)
Skolotājiem, pasniedzējiem – 20% (uzrādot ITIC karti)
I/II grupas invalīdiem - 50%* (uzrādot apliecību)
*cilvēku ratiņkrēslos, neredzīgu vai cilvēku ar redzes traucējumiem pavadoņiem - 50%
 
Grupu biļetes:
Biļetēm no 7 līdz 15 eiro:
10-19 personas – 10%
20-29 personas – 20%
30+ personas – 30%

Biļetēm virs 15 eiro:
10-19 personas – 10%
20-29 personas – 15%
30+ personas – 20%
 
Goda un Gada liepājniekiem - 30%
 
Ģimenes biļetes:
2 pieaugušie+2 bērni (vai vairāk) – 20%
1 pieaugušais+2 bērni (vai vairāk) – 20%
 
• Visas atlaides tiek piemērotas SIA “Lielais Dzintars” organizēto pasākumu biļetēm, kas maksā sākot no 7 eiro. Atlaides netiek summētas.
• Iegādājoties biļeti un apmeklējot pasākumu, kopā ar biļeti jāuzrāda atlaidi apliecinošs dokuments.
• Pieejamais biļešu skaits ar atlaidēm var būt ierobežots.
• Uz vakara pasākumiem, kas paredzēti pieaugušo auditorijai, bērni līdz 7 gadu vecumam netiek ielaisti.
• Apmeklētājiem ratiņkrēslos un viņu pavadonim, iepriekš piesakoties, piedāvājam īpašas vietas parterā. Īpašās biļetes iespēja pieteikt personīgi ierodoties koncertzāles “Lielais dzintars” Informācijas centrā, zvanot pa tālruni +371 63424555 vai rakstot uz info@lielaisdzintars.lv 
• Informācijas centra darbinieks - kasieris informēs koncertzāles Klientu apkalpošanas daļu, kas nodrošinās vietu pieejamību. Ierodoties uz pasākumu, lūdzam vērsties Informācijas centrā, kura personāls palīdzēs nokļūt vajadzīgajā stāvā un sēdvietā. Ēkā ierīkots panorāmas lifts, lai apmeklētāji ar kustību traucējumiem varētu nokļūt nepieciešamajā ēkas stāvā.

Foto, Video